Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku Asociācija
Jaunumi / Sanāksmes protokols par RTK attīstības un ivestīciju stratēģijas izstrādi

Sanāksmes protokols par RTK attīstības un ivestīciju stratēģijas izstrādi


Sanāksmes protokols par Rīgas Tehniskās koledžas attīstības un investīciju stratēģijas izstrādi

 

Rīgā

 

2010.gada 13.janvārī

 

Sanāksme par 2009.gada 10.decembra Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojuma Nr. 502 „Par profesionālās izglītības iestāžu attīstības un investīciju stratēģijas izstrādi” izpildi.

 

Sanāksmē piedalās:

1.      Roberts Dlohi

2.      Vilnis Krēsliņš

 

3.      Kārlis Briņķis

 

4.      Genādijs Grots

5.      Osvalds Makreckis

6.      Līga Valinka

7.      Iveta Krastiņa

8.      Jānis Rozenblats

9.      Jānis Nipers

10. Staņislavs Sipčenko

11. Juris Silarājs

SIA „Peruza” valdes loceklis, RTK Konventa priekšsēdētājs

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija (LEEA), valdes priekšsēdētājs

Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija (LEEA), izpilddirektors

SIA „REMUS”, valdes priekšsēdētājs

A/s „Sadales tīkls”, mācību centra vadītājs

A/s „Latvenergo”, personāla mārketinga un atlases daļas vadītāja

SIA „Latvijas Energoceltnieks”, personāldaļas vadītāja

Rīgas Tehniskās koledžas (turpmāk – RTK) direktors

RTK direktora vietnieks

RTK direktora vietnieks

RTK katedras vadītājs

 

1.      J.Rozenblats sanāksmes dalībniekus informē, ka RTK plāno 4 kompetences centru izveidi nozarēs - „Enerģētika”, „Mehānika, metālapstrāde, inženiermehānika un mehatronika”, „Mašīnzinības (Autotransports)” un „Elektronika un automātika, datorzinātnes”. Līdz ar to RTK, sadarbībā ar nozares asociāciju, jāizstrādā līdz 01.02.2010. profesionālās izglītības iestādes attīstības un investīciju stratēģija, kurā jāiekļauj skatījums par to kādu mēs šo kompetences centru redzam nākotnē.

Ministru kabineta noteikumos teikts, ka kompetences centriem paredzēts nodrošināt kompleksu  materiāli tehnisko bāzi, lai sniegtu iespējas audzēkņiem iegūt profesionālo kvalifikāciju attiecīgās nozares visās pamatprofesijās. Profesionālās izglītības kompetences centri veiks arī metodiskās virsvadības un eksaminācijas centru funkcijas attiecīgajā reģionā. Profesionālās izglītības kompetences centru materiāli tehnisko bāzi ir paredzēts izmantot citu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu apmācībai darbam ar jaunākajām tehnoloģijām, izmantojot atbilstošus darbgaldus un iekārtas, kuras nav iespējams nodrošināt katrai izglītības iestādei, kā arī strādājošo kvalifikācijas celšanai un bezdarbnieku pārkvalifikācijai.   

Runājot par enerģētikas nozari, būtu vēlams apsvērt iespēju, ka A/s „Latvenergo” mācību un eksaminācijas centrs atrastos RTK un eksamināciju veiktu darba devēji. Līdz ar to dažas nepieciešamās iekārtas nav jāiegādājas A/s „Latvenergo” mācību un eksaminācijas centram, bet tiek iegādātas ESF projekta ietvaros.

Lūgums nozares pārstāvjiem šādā kontekstā sniegt savu skatījumu par kompetences centra izveidi nozarē „Enerģētika”.

 

2.      R.Dlohi informē klātesošos, ka sanāksmes mērķis ir iezīmēt tās lietas, kuras RTK vajadzētu ieviest kompetences centra izveides ietvaros. Nepieciešams runāt par audzēkņu dažādām kompetencēm, kuras vēlamies redzēt, mācību procesiem, kuri būtu jāīsteno, kā arī par materiāli tehnisko nodrošinājumu. Materiāli tehniskā nodrošinājuma jautājums ir svarīgs, lai aptuveni iezīmētu iespējamos izmaksu apjomus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus izglītojamo nepieciešamo prasmju un zināšanu līmeņa sasniegšanai.

Minētie kompetences centri, kurus gatavojas realizēt RTK, pārstāv četras tautsaimniecības nozares, kuras ir savstarpēji saskanīgas. Enerģētikas sistēmu vadība ir ciešā veidā saistīta ar informācijas tehnoloģiju risinājumiem.

Stratēģija ir dokuments kā skola redz attīstību un kas būs tai nepieciešams, lai sasniegtu tos mērķus, kas kopā ar darba devējiem tiks iezīmēti. Uz stratēģijas pamata tiks veidoti projekti stratēģijas mērķu sasniegšanai. Veidojot stratēģiju, jāmin koledžas infrastruktūra, kura var būt gan jāpapildina vai gluži pretēji jāsamazina. Jo viens no efektivitātes uzstādījumiem koledžas stratēģijas un projekta vērtēšanā ir, piemēram, tāds rādītājs kā  m2 uz 1 izglītojamo. Saskaņā ar valsts pārvaldes optimizācijas programmu, ir jāparedz no 5-10 m2 uz 1 izglītojamo, kur šie skaitļi minēti kā normatīvi. Ja ir vairāk šo telpu tiek uzskatīts, ka telpas netiek efektīvi izmantotas. Jau pavasarī būs jāsagatavo projekts, kurš tiks veidots uz stratēģijas bāzes, un ir paredzēts profesionālās vidusskolas līmeņa attīstībai. Projektā jāparedz ieguldījumi 4 specialitātēm un infrastruktūras attīstībai.  Aptuveno pieejamo līdzekļu apjoms ir 2-3 milj. Ls., kas vidēji ir 400 tūkst. Ls vienai specialitātei. Aprīkojumam izglītības iestādē ir jābūt pietiekami mūsdienīgam, bet tai pat laikā tam ir jāpaliek kā bāzes līmenim, iemācot audzēkņiem pašus pamatus, bet konkrētas lietas iemācot uzņēmumos.

Lai izveidotu efektīvu un uz rezultātu vērstu stratēģiju, ir jāsaprot gan iespējamais programmu maksimums, gan minimums. 

Ir jārunā par izglītības programmu saturu, izglītojamo grupām (profesionālās vidusskolas līmenis, strādājošo kvalifikācijas celšana), praksēm (kā prakses veidot efektīvi, sertificēti prakses uzņēmumi, speciāli sagatavoti prakšu vadītāji).

 

3.      K.Briņķis informē, ka asociācijai jau ir bijis mērķis izveidot elektroenerģijas nozarē tādu centru, kurā gan students, gan strādājošais kvalifikācijas celšanai varētu iegūt praktiskās iemaņas, kas atbilst mūsdienu tehnoloģijām. Jārunā ir par to, ko nozīmē minimālais aprīkojums, lai sasniegtu šos mērķus.

Būtu jārunā par gandrīz visjaunākajām tehnoloģijām, jo nevaram veidot šodienas kompetences centru, izmantojot kaut kādus vecus relejus, slēdžus utt., jo tādi ir ļoti maz palikuši. Savādāk nevaram runāt par attīstību. Kompetences centrā būtu jābūt jaunākajām tehnoloģijām vai tuvu tām.

4.      R.Dlohi lūdz skaidrojumu par to vai enerģētikas nozarē mācību procesam ir pieejami modeļveida mācību materiāli, kas būtu domāti tikai apmācību procesam un kas līdz ar to būtu arī lētāki.

5.      K.Briņķis skaidro, ka, piemēram, slēdžus 6,10 vai 20 kV būtu iespējams atrasts A/s „Latvenergo” norakstītajos līdzekļos, bet kas nav zaudējuši mācībām nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu. Uzskata, ka vispirms vajadzētu mēģināt atrast uzņēmumos tādas iekārtas/ materiālus, kuras tur tiek nomainītas pret jaunākām, bet kas būtu vēl izmantojamas mācību procesā, nevis jaunus pasūtīt rūpnīcā, kas izmaksā ļoti dārgi.

6.      R.Dlohi norāda, ka attīstības un investīciju stratēģija ir paredzēta 2010.-2015.gadam, tāpēc lūgums klātesošajiem sniegt savu redzējumu par to, kā attīstīties enerģētikas nozare.

7.      K.Briņķis skaidro, ka neuzskata, ka, ja tagad izveidosim kompetences centru ar atbilstošu aprīkojumu, tad tas būs lietojams ilgstoši bez atjauninājumiem. Pakāpeniski ik pēc diviem, trijiem gadiem materiāli tehniskā bāze būs jāatjauno. Ja mēs veidojam šādu kompetences centru Latvijā vienīgo, tad kopīgām pūlēm tas ir iespējams.

Pašlaik būtu jāvienojas konceptuāli par pamatvajadzībām, ja arī mēs šobrīd varēsim tikai daļu apmierināt, bet pakāpeniski pilnveidojot nonāksim pie šīm  jaunākajām tehnoloģijām.

8.      G.Grots norāda, ka daudzos uzņēmumos vēl ir diezgan vecas iekārtas un praktikantam ir jāspēj orientēties arī šādās iekārtās un mehānismos. Kā arī visu firmu iekārtas kompetences centrā mēs neuzstādīsim, kaut arī mehāniskie principi visām ir vienādi, pastāv ļoti daudz atšķirību to darbībā, tāpēc nav iespējams apgūt pilnīgu mērķa realizāciju.

9.      O.Makreckis informē par  simulatoru iespējamo izmantošanu apmācībā, piemēram releju aizsardzības simulatori. Bet, protams, arī šīs iekārtas ir ik pēc 2 gadiem jāmaina un jāpapildina, jo vadības sistēmas mainās.

10. G.Grots norāda par kompetences centra objektīvu nespēju tikt līdzi visām jaunākajām tehnoloģijām un apgūstamo virzienu daudzveidību. Kompetences centrā būtu jāapgūst laba līmeņa pamatzināšanas.

11. J.Nipers secina no teiktā par spēcīga fizikas kabineta ar ievirzi uz elektriskajiem procesiem nepieciešamību.

12. R.Dlohi papildina sarunas tēmu loku arī par IT nozares iekļaušanu mācību procesā.

13. G.Grots lūdz skaidrojumu par iespējamā poligona izveidošanu.

14. J.Rozenblats informē, ka šī projekta ietvaros būtu iespēja arī veidot poligonu.

15. O.Makreckis informē par izveidoto mācību poligonu Somijā. Minimālā poligona izveidošanas summa varētu būt 500 tūkst.Ls.

16. J.Rozenblats norāda, ka attīstības un investīciju stratēģijā ir jāparedz viss nepieciešamais kompetences centra izveidei un attīstībai, iekļaujot arī poligona izveides nepieciešamību.

17. O.Makreckis informē arī par izveidoto mācību poligonu Igaunijā, minot kā piemēru kādu varētu izveidot arī Latvijā.

18. K.Briņķis norāda, ka A/s „Latvenergo” atbalsts kompetences centram ir saistīts ar energosistēmu (stacijas, apakšstacijas, līnijas utt.). Savukārt citu uzņēmumu, piemēram, SIA „REMUS” un SIA „LEC” darbības virziens ir cits – māju instalācijas, rūpnieciskā ražošana utt. A/s „Latvenergo” nevar uzņemties atbildību elektroenerģētikā par visām nozarēm. A/s „Latvenergo” ir ieinteresēts, lai tam būtu personāls, kas ir apmācīts enerģētisko objektu apkalpošanā.

19. K.Briņķis informē, ka augstskolu studentiem trūkst praktisko iemaņu. Veidojot kompetences centru, jāparedz iespēja augstskolu studentiem iziet praksi Kompetences centrā uz koledžas un universitātes sadarbības pamata.

20. L.Valinka informē, ka prakšu vadītājiem bieži vien nav saprotamas prakšu programmas.

21. R.Dlohi lūdz skaidrojumu darba devējiem vai prakšu norise ir skaidra un pieņemama un ko vajadzētu attīstīt un uzlabot.  

22. I.Krastiņa informē, ka, organizējot prakses, ir jāņem vērā darbu sezonālais raksturs un ekonomiskās svārstības.  Praktikants ir motivēts kaut ko darīt tad, ja viņš par darbu saņem atalgojumu. Pašlaik uzņēmumā praktikantam parādam darba procesus, bet praktiska lietderība, tomēr tam nav. Praktiskās iemaņas audzēknis var apgūt, piemēram, poligonā, bet reālu darba procesu ar iekļaušanos kolektīvā, var apgūt tikai uzņēmumā.

23. R.Dlohi uzsver nepieciešamību sniegt audzēkņiem iemaņas darbam kolektīvā, saskarsmes prasmes.

24. R.Dlohi norāda par iespēju veikt eksaminācijas praktisko sadaļu uzņēmumu objektos.  

25. R.Dlohi lūdz informāciju nozares pārstāvjiem par iespējamo audzēkņu daudzumu, kurš būs nepieciešams uzņēmumiem.

26. J.Silarājs informē, ka pašlaik RTK studijas beidz 40 - 50 cilvēki.

27. R.Dlohi pieņem, ka mājokļu apkalpošanā un rūpniecībā nepieciešamais strādājošo skaits paliks esošajā līmenī.

28. L.Valinka nepieļauj iespēju, ka līdz 2015.gadam būs nepieciešams lielāks speciālistu skaits.

29. R.Dlohi lūdz informāciju darba devējiem par nepieciešamo strādājošo skaitu, kurus būtu nepieciešams eksaminēt, kuriem vajadzētu papildināt zināšanas. 

30. V.Krēsliņš norāda, ka nav iespējams noteikt konkrētu cilvēku skaitu, cik iziet apmācību nozares uzņēmumu izglītības un pārkvalifikācijas sistēmās.

31. G.Grots skaidro, ka cilvēku skaitu varētu aprēķināt ņemot A/s „Latvenergo” un citu energouzņēmumu darbnieku skaitu un to izdalot  uz 3.  

32. R.Dlohi lūdz skaidrojumu nozares pārstāvjiem par personāla sertifikāciju.

33. O.Makreckis informē, ka personāla sertifikāciju var veikt sertificētas institūcijas, piemēram, LEEA, kuras sastāvā ir Specializētais sertifikācijas centrs. Kārtojot eksāmenu iespējams iegūt sertifikātu uz 5 gadiem.

34. V.Krēsliņš norāda par iespējamo sadarbību kompetences centram ar LEEA specializēto sertifikācijas centru, nosūtot RTK pasniedzējus kā ekspertus uz sertifikācijas centru.

35. O.Makreckis norāda par iespēju kompetences centrā, veicot sertifikāciju, kārtot praktisko eksāmenu.

36. J.Silarājs informē, ka RTK nepieciešams viss, kas saistīts ar energosistēmas specifiku (gaisvadu un kabeļu elektrolīnijas, poligons utt.), releju aizsardzību.

37. R.Dlohi lūdz O.Makreckim iegūt Somijas poligona tehnisko specifikāciju.

 

 

Sanāksmes vadītājs:                                                                                                                             R.Dlohi

 

 

Protokolētājs                                                                                                                                       L.Bogdanoviča